Atbalsta nodrošināšana bērnam - būtisks priekšnosacījums drošības sajūtai

psi.jpg

Nesen lielāko dienas daļu bērns pavadīja skolā, pēc skolas apmeklēja interešu izglītības pulciņus vai pavadīja laiku ar draugiem. Pašlaik bērna ikdiena ir mainījusies, jo visu dienu viņš pavada mājās kopā ar ģimeni. Tas ir pārbaudījums ikvienam un katrs savas sajūtas atspoguļo sev pieņemamā veidā – var kļūt neiecietīgs, agresīvs vai pretēji - noslēgties sevī, pārdzīvot. Aktuāls kļuvis jautājums kā atbalstīt bērnu, kā radīt viņam drošības sajūtu, mazināt trauksmi. Bērna vecākiem un radiniekiem, ar kuriem bērnam ir ciešs kontakts, svarīgi censties saglabāt mierīgu, adekvātu un kritisku attieksmi pret notiekošo, jo bērna emocionālais stāvoklis ir atkarīgs no pieaugušā emocionālā stāvokļa.

 

Ieteikumi būs noderīgi vecākiem, lai nodrošinātu atbalstu bērnam laikā, kad viss ir citādāk un drošības sajūta ierindojas prioritāšu augšgalā.

 

  • Pirmkārt, lai mēs varētu sniegt atbalstu bērnam, mums jābūt drošiem, pārliecinātiem par sevi. Kā es jūtos? Kas manī rada šīs sajūtas? Vai sajūtas mani apmierina? Kas no manis ir atkarīgs, lai uzlabotu savu pašsajūtu? Kas ir mani resursi, lai es justos labi? Tie ir daži jautājumi uz kuriem gūtās atbildes spēs mūs līdzsvarot un ļaus apzināties, kā jūtas bērns un kā mēs varam viņu atbalstīt.
  • Vērojiet savu bērnu, kā viņš jūtas un kā viņš ir mainījies.
  • Veiciniet, uzturiet un saglabājiet labvēlīgu, mierīgu, draudzīgu atmosfēru ģimenē. Sarežģītās situācijās saglabājiet mieru, atcerieties, ka "pēc negaisa vienmēr ir saule". Ģimenes locekļu labvēlīgā attieksme palīdzēs bērnam gūt pārliecību un drošības sajūtu pašreizējā situācijā.
  • Centieties regulāri runāt ar bērnu par tēmām, kas viņam ir aktuālas, saistītas ar bērna pieredzi, sajūtām, emocijām. Dalieties ar savu pieredzi, domām, pastāstiet savas dzīves stāstu, ieskaitot to, kā jūs un jūsu draugi pārvarēja sarežģītas dzīves situācijas.
  • Ja bērns pārdzīvo, ka nevar apmeklēt skolu, interešu izglītības iestādi, satikt draugus, runājiet  par viņa pārdzīvojumiem. Bērni, kuri izjūt vecāku atbalstu un sirsnīgas sarunas, stresa situācijas pārdzīvo veiksmīgāk.
  • Jūs varat ieteikt bērnam savas emocijas izpaust uz papīra – uzzīmēt, uzrakstīt, tas var palīdzēt, bērns jutīsies atbrīvots no iespējamām negatīvām domām.
  • Atbalstiet un veiciniet bērna fiziskās aktivitātes. Stress, pirmkārt, ir ķermeņa fiziskā reakcija, tāpēc jebkura darbība, kas prasa fizisku piepūli, bērnam palīdzēs efektīvi tikt ar to galā - mājas uzkopšana, vingrošana, dziedāšana, dejošana, u.tml. Centieties neuzspiest bērnu tērēt enerģiju kaut kam, kas viņam nav interesants, bet mēģiniet kopā ar bērnu vienoties, kāda aktīva nodarbošanās viņu ieinteresētu.
  • Atbalstiet bērna vēlmi darboties radoši, pat ja jums šķiet, ka, piemēram, pusaudzis “atgriežas bērnībā” un nedara neko noderīgu (zīmēšana, veidošana, līmēšana, filcēšana, u.c.), tā  ir relaksācija, jo caur iztēles darbu bērns novērsīsies no negatīvas pieredzes, ikdienas problēmām.
  • Aiciniet bērnu rūpēties par citiem, piemēram, vecvecākiem, ja viņi dzīvo kopā ar jums, jaunāko brāli vai māsu, mājdzīvniekiem. Patīkami pienākumi, sajūta, ka “kāds ir atkarīgs no manis”, “nevar iztikt bez manis”, “kādam mani vajag” ir papildu resurss, lai tiktu galā ar iespējamo stresu.
  • Turpiniet ievērot ģimenes tradīcijas, rituālus, piemēram, kopīgas vakariņas, interesanta spēle. Būtiski, lai ģimenes tradīcija būtu interesanta, noderīga un svarīga visiem, ģimenes rituālus var un vajag pārveidot tā, lai arī jaunākā paaudze tajos piedalītos ar prieku un neuztvertu tos kā neizbēgamu, garlaicīgu, bezjēdzīgu laiku.
  • Centieties saglabāt un ievērot dienas režīmu. Radiet viens otram  prieka sajūtu, gandarījumu no ikdienas – garšīgs ēdiens, ziedi vāzē, mūzika, kas iepriecina, sarunas ar draugiem pa tālruni, u.c.
  • Centieties izprast ieteikumus, ko saņemat no skolas attālināto mācību laikā, arī skolotāji šādā situācijā ir pirmo reizi un tai pielāgojas. Šajā laikā vēl vairāk kā agrāk ir nepieciešama sadarbība. Pašlaik ir vairāki resursi, kas palīdz skolēniem, vecākiem un skolotājiem attālināto mācību laikā, piemēram, “Tava klase”, Oskola.lv, u.c. izglītojoši raidījumi. Daudzi jau izmanto šīs platformas, jo tās ir jēgpilni saistītas ar izglītības programmām. Vecāki var veicināt attālināto mācību pievilcību, piemēram, var uzdot bērnam jautājumus, piedalīties diskusijā, un tad mācību process kļūs par aizraujošu, informatīvu spēles nodarbību. Tādējādi bērnam ir iespēja paaugstināt motivāciju, bet vecākiem - labāk iepazīt un saprast savu bērnu.

 

Atbalsta komanda skolēniem, vecākiem, skolotājiem  sniedz konsultācijas attālināti e-klasē vai Skype.

Kā arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 turpina darbu diennakts režīmā, tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darba dienās no plkst. 12:00 -20:00.

Pozitīvas emocijas mūs atbrīvo un dara stiprākus,  

atbalsta komandas MG vadītāja, izglītības psiholoģe Inga Pētersone.